Latvijas Radio krīzes forums

Ziedojumi radio

radiokrize — Fri, 06 Feb 2009 10:19:23 +0000

Tagad cilvēkiem ir iespējams arī ziedot Latvijas Radio. Attiecībā uz naudas izmantošanu jau ir izveidota komisija, kuras darbībā piedalos arī es. Cik noprotu, atskaites par to, kur novirzīta nauda, būs pieejamas publiski.

Didzis Melbiksis

LR Ziņu dienests

Latvijas Radio ziedojumu tālrunis
90006786
Maksa par zvanu Ls 1.

Latvijas Radio ziedojumu konts

LV07 UNLA 0050 0129 9077 1

Ziedojumu var ieskaitīt kontā ar maksājuma uzdevumu (norādi) -
VBS “Latvijas Radio” sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanai.

Ziedotājs var šajā punktā minēto maksājuma uzdevumu papildināt
ar vienu no šādām norādēm :

Latvijas Radio 1,
Latvijas Radio 2,
Latvijas Radio 3 (Klasika),
Latvijas Radio 4 (Doma laukums),
Latvijas Radio 5 (NABA),
Radio koris vai
Radioteātris.

Latvijas Radio rekvizīti :
VB SIA „Latvijas Radio”
Doma laukums 8, Rīga,
LV - 1505, Latvija
Reģ.Nr. 000308061
AS SEB Banka
Konta Nr. LV07 UNLA 0050 0129 9077 1
Kods: UNLALV2X

Radio budžeta mīnusu saknes

radiokrize — Wed, 04 Feb 2009 15:59:09 +0000

Radio un televīzijas likums nosaka ikgadēju budžeta pieaugumu Latvijas Radio:

Sabiedrisko raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avoti ir valsts budžets – turklāt finansējums no tā nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā -, kā arī ieņēmumi no pašu komercdarbības, ziedojumi, dāvinājumi un sponsorējumi.

(5.pants (4)daļa)

Kā ir audzis Latvijas Radio budžets? Lūk, kā!

2007 – 4,6 milj.
2008 – 4,5 milj.
2009 – 3,2 milj.

Pieaugums, kā redzams, ir ar mīnusa zīmi. Kāpēc tā? Varētu teikt, ka vainīga valdība. Taču tā piešķir naudu LR un LTV kopā. Tālāk jau lemj NRTP:

Padome sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajam pasūtījumam un iesniedz to Ministru kabinetam, pēc budžeta pieņemšanas Saeimā lemj par tā sadalījumu atbilstoši apstiprinātajam nacionālajam pasūtījumam.

(46.pants (2)daļa)

Tad nu arī veidojas situācija, ka valdībasprāt radio ir piešķirts vairāk, lai gan patiesībā nekas tur vairāk nav. Piemēram, attiecībā uz 2008. gadu Godmanis ir stāstījis, ka radio un TV piešķirts par 6-7 procentiem vairāk nekā 2007. gadā. Tikai no šiem procentiem radio nav saņēmis neko. Radio pieprasījumu par naudas vajadzībām 2008. gadam NRTP uz Finanšu ministriju vispār nenosūtīja. Arī cipari 2009. gadam kaut kā nenonāca līdz adresātam.

Vai ir prātīgi LR ņemt kredītu parādu dzēšanai…

radiokrize — Wed, 04 Feb 2009 12:01:48 +0000

Cik noprotams, radio turpmākai darbībai iespējami trīs scenāriji:

1. Ņemt kredītu parādu nomaksai ar valsts galvojumu.

2. Radio saņem lielāku valsts dotāciju budžeta grozījumos.

3. Radio saņem papildu finanšu līdzekļus no lielo valsts uzņēmumu resursiem.

Pirmais punkts, šķiet, ir nekas cits kā parādu jūga un iespējama bankrota atlikšana uz nākotni. Kredītu iedos, valsts galvos, bet no kādiem ienākumiem radio atdos kredītu? Ar reklāmas tirgu labi zināms, kas notiek (nekas labs tur nenotiek, reklāmas kļūst arvien mazāk). Turklāt radio pieļautais reklāmas apjoms ir uz pusi mazāks nekā komerciālajiem radio.

Labi, ka nedzīvojam autoritārā valstī! Vismaz pagaidām…

radiokrize — Wed, 04 Feb 2009 08:13:16 +0000

Lūk, ko par Godmaņa izteikumiem savā blogā raksta vēsturnieks Gustavs Strenga:

Paldies Dievam Ivaram Godmanim nav iespējas atlaist Dzintri Kolātu, jo ja būtu, mēs dzīvotu autoritārā valstī ar traku kodolfiziķi pie varas. Latvijas Radio darbinieki izplatījuši atklātu vēstuli, kurā nosoda Godmaņa izteikumus, vērtējot to kā rupju politisku spiedienu uz radio.

Godmanis patiešām kļūst ar vien bīstamāks šai valstij, iespējams tādēļ, ka strādā 18 stundas dienā un viens mēģina glābt jau gandrīz nogrimušu kuģi. Varbūt vajag izgulēties Ivar?

LR darbinieki nosoda Godmaņa izteikumus

radiokrize — Tue, 03 Feb 2009 16:42:45 +0000

Latvijas Radio darbinieku atklātā vēstule

03.02.2009.

Latvijas Radio darbinieki kategoriski iebilst pret Ministru prezidenta Ivara Godmaņa valdības sēdē pausto nostāju, ka viņš atbrīvotu no amata LR ģenerāldirektora p.i. Dzintri Kolātu. Šādi publiski premjera izteikumi ir demokrātiskā sabiedrībā nepieļaujams politisks spiediens uz sabiedrisko mediju, kā arī uz to uzraugošo Nacionālo radio un televīzijas padomi.

Latvijas Radio darbinieki ir vairākkārtīgi pauduši atbalstu Dz.Kolātam kā vispiemērotākajam LR vadītājam. Darbinieki vērtē Dz.Kolātu kā neitrālu, politiski neatkarīgu, kas šajā sarežģītajā situācijā ir īpaši svarīgi. Lai gan šobrīd Dz.Kolātam ir jāpieņem virkne nepopulāru lēmumu, kas tieši skar daudzus radio darbiniekus, tomēr viņam ir izteikts radio darbinieku atbalsts gan virzot viņu šim amatam, gan pieņemot lēmumu par raidījumu pārtraukšanu 2. februāra rītā. Turklāt lēmumu par raidījumu pārtraukšanu Dz.Kolāts pieņēma pēc vairākkārtējiem Radio darbinieku aicinājumiem.

Turpinoties šādam politiskam spiedienam uz sabiedrisko radio, turpinoties dažādām politiskām intrigām, kādas bija vērojamas, izraugoties LR vadītāju, LR darbinieki patur tiesības arī turpmāk izmantot visdažādākās protesta formas. Par šo nepieļaujamo situāciju, kas izveidojusies ap Latvijas Radio, informēsim EBU, kā arī citas starptautiskas mediju interešu organizācijas.

Mēs nosodām premjera izteikumus un aicinām viņu turpmāk atturēties no šādiem paziņojumiem. Aicinām Nacionālo radio un televīzijas padomi nepakļauties politiķu spiedienam.

Lauris Zvejnieks

Aidis Tomsons

Mirdza Vizule

Viktors Pupiks

Pārsla Saktiņa

Elfrīda Plamše

Dace Simanoviča

Dace Celitāne

Ilze Vasermane

Alfrēds Zarāns

Baiba Jakuboviča

Jogita Cinkus

Ina Strazdiņa

Didzis Melbiksis

Renārs Šteimanis

Kaspars Groskops

Uģis Lībietis

Jānis Siksnis

Tālis Eipurs

Dace Krejere

Toms Bricis

Anna Platpīre

Zigurds Ķeizars

Jānis Zariņš

Gusts Kikusts

Jānis Ramāns

Agita Bērziņa

Gunta Matisone

Evita Rutka

Silvija Smagare

Vija Bremze

Inga Ozola

Kārlis Dagilis

Agnese Kārkliņa

Alīda Lovnika

Pēteris Goldbergs

Arita Grīnberga

Iveta Zvejniece

Kristīne Zolotorenko

Vaira Ribule

Dace Rudziša

Jurita Langrete

Linda Gūtmane

Dace Mikanovska

Egita Miezīte

Varis Kurmiņš

Benita Gaņģe

Guna Žūriņa

Veronika Paula

Inese Seņkāne

Ingrīda Ābola

Lija Guļevska

Diāna Bērza

Dzintra Straume

Vizma Apalone

Zane Lāce

Mudīte Paegle

Lorete Bērziņa

Ginta Mūrniece

Māra Eglīte

Sendija Burka

Ilze Budreika

Vija Rupenheita

Kristīne Kalniņa

Lidija Dzene

Dace Stalidzēna

Dzintars Tilaks

Daiga Renbuša

Māra Krontāle

Kaspars Zlidnis

Zaiga Grīnberga

Daina Zalamene

Māra Varika

Mairita Znotiņa

Rasmīte Daņiļevska

Linda Rulle

Andra Alksne

Olga Rimšāne

Diāna Pulle

Evija Vimba

Liliāna Kurzemniece

Vita Apša

Ginta Subbota

Juris Roze,

Mudīte Paegle,

Hilda Kuzmane,

Ilga Auguste,

Zigismunds Ancāns

Marina Kosteņecka

Ingvilda Strautmane

Inita Kresa

Mārtiņš Mālmeisters

Rita Lūkina

Unda Priedīte

Uldis Jirgens

Kaspars Putniņš

Reinis Druvietis

Elīna Karaseva

Ilze Aldre

Sanita Kārkliņa

Jānis Zvērs

Sandra Glāzupa

Mihails Vasiļkovs

Silvija Mieze

Sandra Kropa

Ansis Pavasaris

Ilze Vanaga

Guntis Stankevičs

Vidvuds Medenis

Iveta Medene

Ēriks Baranovs

Normunds Taube

Inese Matjušonoka

Kristīne Barkovska

Ilze Bērziņa

Kārlis Bimbers

Antra Dreģe

Gundars Dziļums

Ieva Ezeriete.

Māra Šuba

Inta Pīrāga

Arita Strode

Armanda Pakalne

Ināra Ancāne

Inta Zēgnere

Maruta Rubeze

Andis Boriss Palejs

Guntis Sūniņš

Māris Skurba

Voldemārs Grāvis

Irēna Cērmane

Daira Sosnare

Armands Briedis

Zigfrīds Muktupāvels

Haralds Burkovskis

Dzintra Kalnāja

Edgars Raginskis

Māris Lācis

Agnese Linka

Aļona Aļeksejeva

Artjoms Konohovs

Anda Buševica

Eduards Liniņš

Egils Jākobsons

Santa Kokina

Jānis Kokins

Elīna Libauere

Inga Martinsone

Laura Dreimane

Jānis Raitums

Nora Micpapa

Inga Bēdele

Aija Keizika

Arvis Elsons

Regīna Bieziņa

Juris Petkūns

Alfrēds Šabalovs

Andris Zutis

Alfrēds Šabalovskis

Andris Arājs

Ferijs Millers

Aigars Reinis

Jānis Lācis

Ieva Irkle

Anita Grudule

Guntars Plūcis

Ainārs Rubiķis

Inga Rūtentāle

Kārlis Rūtentāls

Astrīda Vintere

Gunārs Jākobsons

Ungars Savickis

Daiga Mazvērsīte

Ginta Siliņa

Ēriks Pozemkovsis

Dace Strautmane

Inga Žilinska

Gunārs Freidenfelds

Augustīns Delle

Ilmārs Kikusts

Una Leimane

Elvis Jansons

Regīna Cēsniece

Ārijs Šķepasts

Godmanis iejaucas radio iekšējās lietās

radiokrize — Tue, 03 Feb 2009 12:48:52 +0000

Par šādiem izteikumiem no Godmaņa puses jau vajadzētu demisiju pieprasīt…

RĪGA, FEB 03, BNS – Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) “klusuma stundas” dēļ atbrīvotu Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Dzintri Kolātu no amata nekavējoties. Premjers valdības sēdē striktā balsī vaicāja Kolātam, ar kādām tiesībām pirmdienas rītā uz stundu radio ēterā bija klusums un kas devis šādu rīkojumu. Pēc Kolāta paskaidrojuma uzklausīšanas Godmanis teica: “Man nav ko teikt, man trūkst vārdu. Ja man būtu iespējams, es jūs [Kolātu] atbrīvotu tūlīt pēc sekundes, bet man šādu tiesību nav.” Kolāts paskaidroja, ka ar šo akciju LR centies pievērst uzmanību situācijai sabiedriskajā medijā. Versijas bijušas dažādas, taču “klusuma brīdim” galējo atbalstu devis Kolāts. Rakstveida rīkojuma gan neesot bijis. Neskatoties uz “klusumu” ēterā, par apraidi LR maksājis. Jau ziņots, ka pirmdienas rītā Latvijas Radio rīkoja “klusuma stundu”, kuras laikā neraidīja neviens no pieciem radio kanāliem. Tā radio vēlējās pievērst uzmanību savām finanšu problēmām.

Artūrs Ancāns: Latvijas radio koris

miljonsannas — Tue, 03 Feb 2009 11:47:56 +0000

Teorētiski viss ir iespējams! Arī:
- Berlīne bez Berlīnes filharmoniķiem;
- Maskava bez Lielā teātra;
- Vīne bez Vīnes operas;
- Sidneja bez Sidnejas operas;
- Milāna bez La scala;
- Ņujorka bez Metropolitēna;
- Parīze bez Luvras;
- Valsts bez smadzenēm.

Atjautības mīkla pēc dažiem gadiem:
“Kas tas tāds – Baumaņu Kārlis?”

avots: diena.lv

Atbildīgo par radio parādiem pagaidām nav

radiokrize — Mon, 02 Feb 2009 16:23:19 +0000

Pingviniem.lv savā lapā, rakstot par amatnoziegumiem, citē kādu vēstuli redakcijai:

„Par radio. Kā ir ar NRTVP locekļu materiālo atbildību? To ne vienu
vien reizi bravūrīgi vicinājis šlesis, sak, pie mums viss kārtībā, visi
padomes locekļi atbild. Kā ir īstenībā? Vai kāds ir atbildējis? Nav
dzirdēts, ka, piem. pastā kāds būtu. Vai var no konkrētiem NRTVP
locekļiem piedzīt pašreizējos radio zaudējumus, kurus viņi nav
gribējuši laikā pamanīt un apturēt? (..) Un bijušais – Semēvics. Vai
tiešām viņiem ne ar ko un ne par ko nav jāatbild? Tāpat, kā mūsu
valdībai – ‘gada naglai’ un godmanim – par parakstiem uz aizņēmumu
prasībām un garantijām?” (Laiks)

Jāatzīst, pagaidām nekas nopietns par iespējamu Semēvica vai NRTP atbildību nav dzirdēts. Tūlīt pēc demisijas Semēvics burtiski aizskrēja no NRTP telpām, man kā ziņu dienesta žurnālistam nokomentējot vienīgi, ka “vairāk komentāru nav”. Pēc tam ar viņu sazināties nav bijis iespējams, lai gan ir dzirdēts, ka viņš kaut kādus papīrus utml ģenerāldirektora pienākumu veikšanai nepieciešamas lietas vēlāk nodevis Kolātam.

Arī NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins līdz šim atzinis tikai “morālu atbildību”. Lai ko nu šādi metafiziski vārsmojumi nozīmētu, nekāds sausais atlikums līdz šim nav manīts nevienā acī. Ne kādu radio glābšanas plānu NRTP prezentējuši (lai gan iepriekš stāstīja, ka tāds esot), ne panākuši nepieciešamās dotācijas piešķiršanu kaut vai apraidei.

Par toreizējo radio valdi, šķiet, jautājums pat nav tā īsti uzdots.

Atbilžu patiešām maz, lai neteiktu – nav nekādu. Un te nu vietā būtu vaicāt, tāpat, kā to dara pingviniem.lv… Vai te nav runa par amatnoziegumu? Kurš to pārbaudīs?

„Amatnoziegumi – ar darba vai dienesta funkciju veikšanu un pilnvaru izmantošanu saistīti nodarījumi, kas izraisījuši kaitīgas sekas.
(..) Amatnoziegumi ir varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga
izmantošana, kukuļņemšana, kukuļdošana un starpniecība kukuļošanā,
dienesta dokumentu viltojums, nolaidība. Lielākā daļa
amatnoziegumu netiek reģistrēti un atspoguļoti kriminālajā statistikā.
Pēdējā laikā Latvijā palielinās amatnoziegumu skaits, kuri ir saistīti
ar amatpersonu pilnvaru pārsniegšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu un
valsts amatpersonu bezdarbību..” (Latvijas enciklopēdija, 2002. g.).

Valsts kavē maksājumus Latvijas Radio

radiokrize — Mon, 02 Feb 2009 14:28:12 +0000

Valsts kase nav ieskaitījusi naudu LR kontā, tā ziņo grāmatvedība. Tāpēc algas šodien – kā tam būtu jābūt – darbinieki nesaņems.

Nez, ko par to domā Ābrams Kleckins? Un kā to varētu paskaidrot Godmanis un Slakteris?

Jebšu tas jāuztver kā kaut kas pilnīgi normāls, pie mums taču krīze…

Par LR situācija – arī angļu valodā

radiokrize — Mon, 02 Feb 2009 13:11:51 +0000

Juris Kaža savā Free Speech Emergency blogā raksta par piektdienas klusuma akciju pie Saeimas. Tāpat Kaža ievietojis rakstā videosižetu par notikumu. Tas viss angļu valodā.

Latvia – its radio silence! ir Veiko Spolīša raksts par LR problēmām angļu valodā.