Cik noprotams, radio turpmākai darbībai iespējami trīs scenāriji:
1. Ņemt kredītu parādu nomaksai ar valsts galvojumu.
2. Radio saņem lielāku valsts dotāciju budžeta grozījumos.
3. Radio saņem papildu finanšu līdzekļus no lielo valsts uzņēmumu resursiem.
Pirmais punkts, šķiet, ir nekas cits kā parādu jūga un iespējama bankrota atlikšana uz nākotni. Kredītu iedos, valsts galvos, bet no kādiem ienākumiem radio atdos kredītu? Ar reklāmas tirgu labi zināms, kas notiek (nekas labs tur nenotiek, reklāmas kļūst arvien mazāk). Turklāt radio pieļautais reklāmas apjoms ir uz pusi mazāks nekā komerciālajiem radio.
